Monthly Archives: novembris 2016

Standarta

tumblr_static_filename_640_v2

5. novembrī 5.c klase ( pieci pieci) viesojās “Pasaku muzejā”. Spoku stāstu vakarā spokojāmies, stāstījām, baudījām.  Kopā ar skolotāju Inesi Lāčaunieci tapa  5. c klases spoku stāstu grāmata. Iespēja izlasīt!

https://drive.google.com/file/d/0BzJDXT7Z0-dOZlJ3b2IxaG9vem8/view?usp=sharing

Arī 5. b klases stāsti ir tapuši vareni!

https://drive.google.com/file/d/0BzJDXT7Z0-dOSFl5aWVBeERuTzg/view?usp=sharing

 

MĀRTIŅI

Standarta

Mārtiņa zīme

Mārtiņa zīme stilizēti, attēlo divus gaiļus – gaismas vēstnešus, un ir atvasinājums no tālāk pārveidotas Jumja zīmes. Saritinot Jumja zīmes galus, iegūstam Mārtiņa zīmi. Ziemā dzīvības spēks glabājas saknēs. Šī zīme stāsta par zemes spēku, kas līdz ar pavasari modīsies un cilvēkiem dāvās labklājību.

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū.
Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas daudzu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Vācieši šos svētkus dēvē par Martinstag, angļi par Martinmas, zviedri par Mårtensafton, dāņi par Mortensdag, somi par Martinpäivä, igauņi par Mardipäev. Kopš viduslaikiem šie svētki saistījās ar zirgu kultu un bruņinieku tradīcijām. Austrijā, Vācijā un Nīderlandē Mārtiņu vakarā notiek svinīgi bērnu gājieni ar svecēm un laternām. Tradicionālā svētku maltīte šajā dienā ir cepta zoss.
Šo dienu atzīmē vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ir savas ieražas un tradīcijas. Latvieši gatavo zirņu pītes, cep gaili vai vistu un iet budēļos. Ja saime lielāka vai ēdelīgāka, var nošpikot vienu no kaimiņu
vāciešu tradīcijām – pagatavot lielāka izmēra cepamo putnu – zosi vai tītaru. Ja svarīgs kaloriju daudzums, labāk šmorēt vistu vai tītaru, jo tajos ir mazāk tauku.
Svētkos ierasts post un pušķot māju. Viens no zināmākajiem rotājumiem Mārtiņos ir salmu virtenes. Tās var papildināt, iekarot stilizētus gailīšus. Tos var  tamborēt, līmēt vai zīmēt, ļaujot vaļu izdomai. Rotāšanai noderēs arī visi dabas materiāli.
Jestrākā šīs dienas svinību daļa, protams, ir masku darināšana un ķekatās jeb budēļos iešana. Līdz ar Mārtiņiem beidzas klusais veļu laiks un var sākties jautrības, kas turpinās visu ziemu. Masku gājienam jābūt skaļam, tuvu un tālu dzirdamam. Trokšņa radīšanai noderēs viss – katlu vāki, pannas, bungas, zvārguļi.
Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbauda istabu tīrību un kārtību, meitu čaklumu, bērnu lasītprasmi un paklausību. Tam jānorisinās jautrā, asprātīgā dialogā
Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, varēs izslēpoties un izpikoties pēc sirds patikas, jo ziema gaidāma
gara.
Ja Mārtiņdienā kokos vīd sarma, nākamajā gadā dārzs dos bagātīgu ražu.
Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, jāgādā krietni siltāka un biezāka apģērbu kārta, jo ziemā būs liels sals.
Latviešu tautas ticējumi vēstī, ka Mārtiņu vakarā dūšīgi jādanco. Dancošana vienmēr ir lielisks prieka un pozitīvās enerģijas avots. Tātad – jāizdancojas no sirds. Ar vai bez maskām, tas jau pēc pašu izvēles.
Mārtiņu vakarā mēdz arī zīlēt. Lauku meičām, kuras vēlas noskaidrot, vai drīzumā tiks pie vīra, tiek ieteikts vakarā iet uz kūti un tumsā ķert jērus. Ja izdodas noķert aunu – vīrs būs rokā, ja aitu – kāzas nāksies vēl pagaidīt. Savukārt pilsētniecēm tiek ieteikts pirms gulētiešanas nomazgāt seju, bet to nenoslaucīt, jo sapnī parādīšoties nākamais vīrs ar dvieli pār plecu.